Šādi,
iespējams, domā lielākā daļa no mums, bet šoreiz aicinām padomāt mazliet tālāk,
no cita skatpunkta un paskatīties, kāds ir patiesais lielveikalu mērķis, proti,
izpatikt pircējiem vai nopelnīt? Nopelnīt pārdodot ļoti izsmeļošu Jūsu
informāciju ikvienam, kurš spēj samaksāt par to.
Vai
esat domājis, kā veikals spēj piemeklēt Jums tik ļoti atbilstošu piedavājumu?
Iespējams, ka šī doma vēl nav izcilāta Jūsu prātos, jo pirmajā mirklī tas šķiet
ļoti jauks pasākums - krāt lojalitātes punktus un saņemt individuālus atlaižu
piedāvājumus kā, piemēram, šeit.
Vai piedāvājums Jums liktos tikpat pretimnākošs, ja Jūs aizdomātos līdz tam, ka
kaut kur, veikala ofisā stāv mapīte ar Jūsu vārdu, kurā ir sakrāta visa Jūsu
līdz šim veikto pirkumu vēsture? Šis veikals zina Jūsu iecienītākā saldējuma un kafijas zīmolu,
kā arī cukura patēriņu, par kuru ļoti iespējams sašutis būtu Jūsu zobārsts, ja
vien iedomātos nopirkt šo informāciju. Veikali zina arī to, cik bieži Jūs
smēķējat, lietojat alkoholu, vai pērkat citas ne tik nepieciešamas preces. Jau
sāk likties mazliet biedējoši? Iesim tālāk! Neapstāsimies tikai pie zobārsta,
kurš būs kritisks, ieraugot informāciju par saldumu daudzumu, ko esiet iegādājies
vietējā veikalā. Kas notiek, ja kāda trešā persona, kura tīko pēc Jūsu
informācijas, to iegādājas ne tikai no viena vietējā veikala, bet no visiem
lielveikaliem, kuros iepērkaties? …Un no bankas? Iegādājoties informāciju no
visiem lielākajiem veikaliem, trešās personas spēj gūt precīzu attēlu par
to, kādi ir Jūsu iepirkšanās paradumi. Taču, iegādājoties informāciju no bankas,
šīs, trešās personas, skaidri redz visus Jūsu pirkumus, par kuriem esat
norēķinājies ar karti.
Kas tad ir šīs trešās personas, kuras nemitīgi tiek
pieminētas? Tās ir dažādas kreditēšanas iestādes, tās pašas bankas, kuras jau
sev esošo datu bāzi papildina ar lielveikalu uzkrāto informāciju (ja nu
kādreiz norēķinaties skaidrā naudā, taču izmantojot klientu kartes), kā arī
Valsts ieņēmumu dienests (VID) un apdrošināšanas iestādes. Vai tas izklausas pēc sazvērestības? Nē, nebūt ne. Vēl pavisam nesen,
2012.gadā, no VID puses
izskanēja iecere ievākt datus no pircēju lojalitātes kartēm, lai sev ērtā un
vieglā veidā uzzinātu „kurš tērē vairāk nekā pelna” un apliktu
ar nodokļiem lojalitātes kartēs uzkrāto. VID virzītais priekšlikums gan netika
apstiprināts. Pagaidām.
Nobeigumā
jāpiemin, ka šī informācija, būdama pietiekoši vērtīga, arī attiecīgi maksā tās
interesentiem. Naudas pārskaitījuma attālumā tiem pieejama personu datu bāzēs
atrodamā informācija, kurā ietverta detalizēta informācija par Jums un Jūsu
ģimeni, ietverot pat precīzu dzīvesvietas
adresi, to, vai Jums ir kāds mājdzīvnieks, kad planojat doties ceļojumā un kāds
ir tā gala mērķis. Protams, arī jau minētie iepirkšanās paradumi - sākot no biežāk apmeklēta veikala līdz iepirkumu groziņa saturam.
Uzņēmumi cenšas iegūt pēc iespējas vairāk
informācijas par Jums, lai vēlāk to pārdotu, vai nu ar personalizētiem atlaižu
piedāvājumiem, vai kādiem citiem labumiem, kā, piemēram, gudrajiem punktiem.
Apdomājiet,
cik liels ir Jūsu patiesais ieguvums no šiem atlaižu procentiem un akciju piedāvājumiem iepērkoties.
Vai Jums tiešām nepieciešamas klientu kartes no visiem uzņēmumiem, tirdzniecības
vietām? Rūpīgi izlasiet attiecīgās klientu kartes vai piedavājuma noteikumus pirms ar
vieglu roku ievelciet ķeksīti ailītē, ka esiet iepazinies un piekrītiet izvirzītajiem
noteikumiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru