Eksperiments: vieglāka pastkastīte

Kā jau droši vien pamanīji, nesen veicām eksperimentu, lai noskaidrotu, cik aptuveni sver viena pastkastīte. Tā kā iegūtais skaitlis nav patīkams ne mums, ne jums, ne apkārtējai videi, nolēmām veikt nākamo eksperimentu – cik reāli ir padarīt pastkastīti ‘’vieglāku’’.

Lai to noskaidrotu, uzrunājām (kā privātpersona, ne apvienība) naskākos reklāmu sūtītājus. Nosūtījām šādu e-pasta ziņu sešiem lielveikaliem un pilsētas pašvaldībai:

Labās ziņas – atbildēja visi uzrunātie. Vēl labākas ziņas – visi kā viens apgalvo, ka atteikties no iestādes izplatītā sūtījuma ir iespējams. Pavisam labās ziņas – Tev nav jāraksta nekādi drūmie iesniegumi vai jādodas ar lāpām uz veikalu, lai atteiktos no reklāmām.

Vairāki veikali apgalvo, ka pietiek tikai ar tvītu vai e-pastu, lai atteiktos no šī „pakalpojuma”:

Arī no pašvaldības informatīvās avīzes varot atbrīvoties ar viena e-pasta palīdzību:

Mazliet interesantāk ir ar MEGO. Jā, arī no viņu reklāmas bukletiem varot atbrīvoties, aizsūtot e-pastu, bet viņiem uzdevām arī papildjautājumu – kāpēc saņemam MEGO reklāmas, ja jau krietnu laiku Valmierā šāda veikala nav:

Labi, varbūt patiesi ir kāds, kurš, neticamo atlaižu mudināts, dodas uz blakus pilsētu lielveikaliem iepirkties. Neesam tiesīgi to noliegt. Taču šeit vairāk uzmanību mums piesaistīja jēdziens „kurjerdienests” jeb reklāmu izplatītāji. E-pasts liek noprasts, ka „viņi”, kas ir atbildīgi par reklāmu izplatīšanu, ir pilnīgi nošķirta organizācija no uzrunātā veikala tīkla.

Uzrunājot kādu citu veikalu tīklu, izrādās, ka patiesība ir vēl skaudrāka. „Viņi” ir ne tikai atsevišķa organizācija, bet arī sistēmas trūkuma dēļ – grūti kontrolējama no pašu veikalu puses, kur nu vēl no parasto iedzīvotāju centieniem:

Minētā datu bāze jeb vienots abonentu reģistrs (citās valstīs to mēdz dēvēt par Robinsonu sarakstu)bija reāla iecere vēl šogad. Kādēļ tā netika īstenota? Jo saraksta izveide: "visas problēmas neatrisinās".

Vēl kāds risinājums, kas solās būt efektīvs, ir vecās labās uzlīmes. Kaut arī 2007. gadā Pasta likumā tā arī netika iekļauts punkts, kas paredz aizliegumu ievietot neadresētus sūtījumus pastkastītēs, uz kurām ir atbilstošā norāde, ir pamats ticēt, ka šī metode darbojas arī tāpat – bez likuma. Jā, mēs nevaram garantēt, ka reklāmas izzudīs pilnībā, bet mums ir pieredzes stāsti un solījumi:

Atgādinām – tuvākajās dienās dosimies uz Valmieras pilsētas centru, kur dāvāsim pa šādai uzlīmei, kā arī informēsim par iespējām atteikties no nevēlamo sūtījumu saņemšanas. Mēs joprojām to darām viena vienkārša iemesla dēļ – pastkaste nav miskaste.