Tev šodien jāiet iepirkties. Arī rīt, aizparīt, protams, arī nedēļas nogali nedrīgst izlaist, jo tieši tad gaidāmi paši karstākie super piedāvājumi un akcijas. Cenas jau tāpat ir tik karstas, sevišķi zemas, krītošas, pat trakas! Ja krāsainais ielūguma eksemplārs saņemts atkārtoti, tad skaidrs, ka tas ir dubultā (dažkārt pat trīskārt un četrkārt) nozīmīgs notikums. Kā, lai atturas no tāāāādiem ķērieniem? Tev šodien pavisam noteikti jāiet iepirkties, man arī...vismaz tā kliedz manas pastkastītes saturs.
Kādēļ samazināt, ierobežot vai atteikties no reklāmas
materiālu saņemšanas?
1. Patērētāja tiesības nepatērēt
Spēcīgs un emocionāls kanāls, kas spēj ietekmēt patērētāju lēmumus, viens
no trāpīgākajiem reklāmista ieročiem - tā Latvijas Pasta mājaslapā aprakstītas tiešā pasta iespējas. Šāds apraksts liek uz it kā nevainīgo dienišķo reklāmdrazas devu
paraudzīties pavisam citādāk. Vai uz mani tēmē? Ja sekojam reklāmas aicinājumam
iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vai uzņēmums būs trāpījis mērķī?
Pēc definīcijas reklāma (no latīņu reclamare — skaļi saukt, izkliegt) ir materiāls, kura pamatmērķis ir pārliecināt vai rosināt cilvēkus patērēt. Uzņēmumu interesēs ir piesaistīt klientus un gūt peļņu, nevis atvieglot reklāmas materiāla saņēmēja ikdienas budžeta plānošanu. Meklēt izdevīgus piedāvājums ir prātīgi, tomēr neapdomīgi sekojot reklāmas aicinājumiem pirkt (pirkt, pirkt, pirkt) iecere taupīt un ietaupīt var palikt tikai ieceres līmenī.
Papīra
ražošanā izmanto aptuveni 40% no visas pasaulē iegūtās koksnes. Cik
daudziem tas ienāk prātā atbrīvojoties no kārtējās mēstuļu kaudzes? Lai
iegūtu tonnu pārstrādāta papīra, nepieciešams nocirst 17 kokus. Paiet 15–20 gadi, kamēr koks
no stādiņa izaug tik liels, lai to varētu izmantot papīra iegūšanai. Latvijā
veikta pētījumā iegūti dati par Rīgas daudzdzīvokļu namu pastkastītēs nonākošo
reklāmas daudzumu, proti, katru gadu Rīgas pilsētas pastkastīšu apgādāšanai ar
reklāmām tiek izlietota 3695,1 t papīra, kas ir
līdzvērtīgi 51 730 koku jeb 34,5-51,7 ha meža. Un būtisks nav aspekts, vai tas
ir Latvijas vai importēts kokmateriāls, jo meži taču dēvēti par zemeslodes
plaušām. Ar atteikšanos no viena reklāmas bukleta mežu izciršanas problēmas
pasaule, protams, nebeigsies, bet parādot savu nostāju var iedrošināt
aizdomāties arī līdzcilvēkus par ikdienas paradumu ietekmi uz apkārtējo vidi un
dabas resursu nozīmi. Pietam, sev interesējošās reklāmas ērti var aplūkot arī
interneta vidē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru