Reklāma pastkastē - katrs cīnās kā var

Jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, esot reklāmdrazas nomocīti, meklē kādus nopietnus risinājumus šai problēmai. Vistuvāk uzvarai pār nevajadzīgajām reklāmas lapiņām sabiedrība bija brīdī, kad tā  ar juridisku spēku centās sūtījumus apturēt. Taču likums netika pieņemts… Kāpēc tā? Iespējams, tāpēc, ka ar vienu gājienu centāmies izdarīt vairāk, nekā vajadzēja. Gala rezultāts? Esam sākumpunktā. Pastkastītes pildās ar nevajadzīgiem neadresētiem pasta sūtījumiem, katrs cīnās kā var. Taču visbiežāk – nesekmīgi.

 

Atskatoties uz izstrādāto Pasta likuma I. nodaļas vispārīgajiem noteikumiem – 20.panta 2.punktā tika paredzēts aizliegt ievietot neadresētu sūtījumu pastkastītē, uz kuras ir piestiprināta norāde „Neadresētus sūtījumus neievietot”. Taču, jau tagad jāpiebilst, ka šāds formulējums ir diezgan neprecīzs. Pirmkārt, paredzētais uzlīmju sistēmas princips nebija pilnībā izstrādāts. Tika plānots, ka cilvēki šādas norādes varēs iegādāties pasta nodaļās, kā arī, lejupielādēt to šablonu internetā, lai izdrukāto papīra sloksnīti pielīmētu pie savas pastkastes. Šādas paštaisītās uzlīmīmes viennozīmīgi cita no citas aršķirtos. Ne visiem ir krāsainie printeri, ne visi spēj un vēlas šo norādi izgriezt vienādi utt. Rastos situācijas, kad izceltos strīdi – ir vai nav šī norāde ar juridisku spēku? Pārkāpa vai nepārkāpa likumu pastnieks? Otrkārt, uzlīmju izvietošanas kontroles jautājums. Kāds labdaris, cenzdamies izpalīdzēt kaimiņiem, piemēram, salīmē tās uz katras pastkastītes savā kāpņu telpā. Pastnieks vairs reklāmas nepiegādā, taču dzīvokļa saimniece, iespējams, bija kāda kundze gados, kura vēlējās saņemt reklāmas,  jo informāciju par atlaidēm tuvējos veikalos viņai nav citas iespējas uzzināt, piemēram, aplūkojot internetā.

No otras puses bija Latvijas Pasts, kā arī pārēji ieinteresētie komersanti, kuri teica, ka šī nemaz nav problēma, jo cilvēki vēlas saņemt reklāmas – tikai 10% no visiem abonentiem varētu būt neapmierināti par saņemtajām reklāmām, kā norādīja SIA Oswee valdes loceklis Dzintars Kļaviņš. Pasts par katru izsūtīto reklāmlapiņu tomēr saņem naudu, tāpēc arī Latvijas Pasts nebija ieinteresēts šo likumu atbalstīt.

Latvijas Pasts izteica it kā ļoti jauku priekšlikumu, kas tālāk tika ģenerēts un nu jau ir pieņemts, proti, iesnieguma rakstīšana Latvijas Pastam. Ar iesnieguma palīdzību ikviens var atteikties nevēlamajiem sūtījumiem. Taču, piekritīsiet, ka šī iespēja nav plaši reklamēta? Tas nav nekāds pārsteigums. Šāda prakse sastopama arī citās valstīs. Piemēram, Somijā, kur arī ir iespējams atteikties no reklāmdrazas ar iesnieguma palīdzību, šo iespēju izmanto tikai 3% abonentu. Ar šo zemo skaitli ieinteresētie komersanti spekulē, norādot, ka tikai 3% iedzīvotāju tā ir aktuāla problēma. Lai gan vaina ir tajā, ka šāda iespēja netiek izziņota gandrīz nevienam, gluži kā Latvijā.

Noslēgumā jāpiebilst, ka šis neprecīzi izstrādātais un sasteigtais likumprojekts varbūt nemaz nebija tik peļams, bet lielie komersanti nevēlējās piesaistīt sabiedrības uzmanību un aktualizēt šo problēmu. Tādā gadījumā pie likumprojekta izstrādes visdrīzāk nedarbotos pāris entuziasti, bet gan nopietna darba grupa. Piekritīsiet, ka ieraugot uzlīmes, lai kādā kvalitātē tās būtu, gandrīz uz ikvienas pastkastes, būtu skaidrs, ka sabiedrībai nevarētu iestāstīt to, ka problēma ir aktuāla tikai 3 – 10% abonentu. Iedzīvotāji redzētu, ka viņi nav vienīgie, kuriem ir līdz kaklam ieraudzīt makulatūras kalnus savā pastkastītē katru rītu.

Tāpēc šoreiz mēs rīkosimies tieši tā, kā to, iespējams, nevēlējās iesaistītie komersanti un citi pelnoši spēlētāji. Gluži kā zemeslode netapa vienā dienā, tāpat arī mēs necentīsimies šo jautājumu atrisināt ar vienu piegājienu. Iesākumā mums ir jāsaprot, cik patiesībā liela un aktuāla ir šī problēma Valmierā. Tieši tāpēc mēs strādāsim pie tā, lai mūsu akcijas laikā aktualizētu neatdresēto sūtījumu problēmu, pievērstu visas sabiedrības uzmanību un tikai tad, visi kopīgi, cīnītos PAR TĪRĀM pastkastītēm, jo – PASTKASTE NAV MISTKASTE!